Cik pīļu jāiesaista, lai cīņa ar Spānijas kailgliemežiem dārzā būtu efektīva?
......"Menardai Griķei no Siguldas puses šobrīd saimniecībā ir 20 Indijas skrējējpīles, un, kā izrādās, pirmās divas pīles viņai savulaik uzdāvinājis dēls. "Mēs visi bijām noguruši no nemitīgās gliemju lasīšanas septiņu gadu garumā," sarunā ar "Delfi" stāsta sieviete.
Pirmos divus pīlēnus saņem dāvanā no dēla
"Dēls no laukiem atveda divus apmēram septiņas nedēļas vecus pīlēnus. Dzimumu pat nezinājām, nebija mums nekādas pieredzes, bet bijām dzirdējuši, ka Vācijā tieši pudeļpīles izmanto šo gliemežu izķeršanai. Kad pirmo reizi palaidām pīlēnus kaimiņa nekoptajā pļavā, viņi tik negausīgi pierijās "spāņus", ka divas nedēļas uz gliemjiem vairs neskatījās. Un tā arī bija mūsu pirmā pieredze – nedrīkst laist gliemju medībās nepabarotas pīles, vienmēr blakus jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, ar ko tos gļotainos knābīšus noskalot," atklāj Menarda.
Esot paveicies, ka pirmais pārītis bija puika un meitene, un viņi jau pirmajā vasarā kļuva par 14 pīlēnu vecākiem: "Pamazām saimi papildinājām ar neradnieciskām pīļu meitenēm. 20 pīles lieliski tika galā pat ar 4000 kvadrātmetru lielu teritoriju plus blakus esošo nekopto kaimiņa pļavu. Tiklīdz pļavu nopļāva, kopā ar savām pīlēm izstaigājām to un izlasījām gliemjus. Tā kā pudeļpīles visu sezonu no agra rīta līdz pat tumsiņai brīvi ganījās, divu gadu laikā tuvākā apkārtne no gliemjiem bija iztīrīta un pīles sāka lavīties jau uz kaimiņu īpašumiem kārumu medībās. Pudeļpīles ir gudri mājputni, kuri jaunas teritorijas apgūst pamazām un vienmēr no tālākiem medību laukiem pašas atgriežas mājās. Ja ilgāku laiku bja prom, skaļāk uzplaukšķot vai ar koku piesitot pie barības bļodas, piles pašas mājās atnāk, jo zin, ka piedāvāšu graudus."
Menarda gan saka – ja "spāņu" ir ļoti daudz, nevar paļauties tikai uz pīlēm: "Gliemju aktīvajā laikā – pirms saullēkta un pēc saulrieta, kā arī lietainā laikā – arī pašiem tie "jāizķer". Uzvelk vienreiz lietojamos gumijas cimdus, ielej spainī nedaudz ūdens un pa perimetru, slēptuvēs un pašu veidotās lamatās, piemēram, nezāļu čupiņās, arbūzu un citu dārzeņu mizās gliemjus aplasa."
Viņa piekrīt, ka kādu laiku mājputnu turēšana bija vairāk tāda kā modes lieta, bet šobrīd saistībā ar Spānijas kailgliemežu nekontrolēto un straujo izplatību putnu turēšana, viņasprāt, ir kļuvusi gandrīz vai par nepieciešamību.
Kas jāzina par pīļu aprūpi?
Pati aprūpe nav sarežģīta. Vissvarīgākais, kas jāzina, turot pīles, – ir jābūt vienmēr pieejamam tīram ūdenim, kurš arī samērā bieži jāmaina. Tas tāpēc, ka pīles, skalojot savus knābīšus, ātri to padara par dubļainu masu. Divreiz dienā – rītā un vakarā – pīles jābaro, kā arī jāsniedz iespēja pērties ūdenī. "Tomēr tām nav nepieciešams uzreiz dīķis, pietiks arī ar kādu lielāku vannu vai bļodu. Pa nakti pīles noteikti jāsadzen nakšņot drošā mītnē, kur nevar piekļūt plēsēji, ierokoties arī pa apakšu. Mums pīļu naktsmītnei ir atvēlēts norobežots stūris šķūnī ar izeju uz voljeru, kurš iztapsēts ar grauzēju sietu. Tas šo naktsmītni pasargā no iespējamiem mazo plēsēju apciemojumiem.
Kopš Siguldā un tās apkārtnē siro lapsas, pīles bez pieskatīšanas pat iežogotā pagalmā vairs nevaram atstāt, jo pagājušajā janvārī no slēgta pagalma pusdienlaikā pusstundas laikā lapsa aiznesa divpadsmit pīles.
Saime nu ir atjaunota, un esam ļoti piesardzīgi. Risinājums šādā gadījumā, iespējams, būtu gudrs suns. Es pati pazīstu saimniekus, kuri arī ziemā kā pīļu novietni izmanto polikarbonāta siltumnīcu, bet tad noteikti jānodrošinās no lapsu iespējas ierakties pa apakšu," Menarda stāsta.
Ja pudeļpīles laidīs brīvi ganīties pa visu teritoriju, jārēķinās, ka putni, meklējot gliemežus, "uzrušinās" arī puķudobju malas, pavasarī aplasīs ogu krūmu apakšējos pumpurus un vēlāk pacienāsies arī ar ogām. Tomēr, kā uzsver pīļu saimniece, tas patiešām ir mazākais no ļaunumiem, jo Spānijas kailgliemeži augiem nodara daudz, daudz lielākus postījumus, turklāt tie var pārnēsāt arī parazītus un augu slimību ierosinātājus.
"Pavasarī pirms vasaras puķu izstādīšanas pudeļpīles brīvi ganās brīvi pa pagalmu-pārbauda katru ziemciešu ceru, izurbina mauriņu ar knābjiem, meklējot tur sliekas un maijvaboļu kāpurus, izplūkā sūnas, jo zem tām mēdz būt jau rudenī sadētās "spāņu" oliņas. Kad vasaras puķu un dārzeņu dēsti ir paaugušies, pīles atkal var droši laist ganīties, jo tās ir salīdzinoši vieglas un straujas, neizkašā dārzu, kā to dara vistas, un nenodara tādu postu dārzam kā lielās, smagās pīles. Arī par piemēslotu pagalmu nesūdzos, jo pīlēm interesantāks ir perimetrs gar dzīvžogu, komposta kaudze un krūmi, kur var atrast noslēpušos gliemjus vai to oliņas. Pudeļpīles ir gudri, viegli apmācāmi mājputni un labi saprot komandas, tādas kā "nāciet", "mājās" (kopā ar roku plaukšķināšanu), arī "tiš", kad dzenu ārā no nevēlamām vietām. Tiklīdz man rokās ir lāpsta, tā visas skrien pakaļ, jo zina, ka dabūs našķēties ar sliekām," saimniece dalās stāstā par savu pīļu labajām īpašībām.
Pieprasījums pēc pudeļpīlēm krietni audzis
Menarda atzīst, ka pēc pagājušās vasaras piedzīvotā šoka par Spānijas kailgliemežu straujo invāziju, šajā pavasarī jau daudzi ir izlēmuši par labu pudeļpīlēm. Un, protams, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums: "Ja pavasarī vēlas iegādāties pieaugušu, jau dējošu un gliemjus lasīt apmācītu pīli, tā noteikti maksās krietni vairāk nekā rudenī. Pavasarī pieaugusi pudeļpīļu meitene maksās no 25 līdz 60 eiro, bet pīļu puiši no 10 līdz 40 eiro. Cena atkarīga no reģiona, pieprasījuma, saimniecības apjoma, šķirnes tīrības, izslēdzot radniecīgu pīļu pavairošanu. Protams, jāsaprot arī, ka pīles ir barotas visu ziemu un graudi diemžēl paliek aizvien dārgāki."
Izrādās, pieprasītas ir arī pudeļpīļu olas inkubācijai, tās maksā, sākot no 80 centiem līdz 2,50 eiro. Arī šī cena esot atkarīga gan no šķirnes tīrības, gan reģiona, tomēr tad gan esot jābūt gatavam "audzināt" mazuļus aptuveni divus mēnešus, līdz tie izaug par lielām pīlēm: "Manuprāt, vienkāršāk un ērtāk ir ļaut pīlei pašai perēt, sildīt un apmācīt jauno gliemju izķeršanas gvardi. Tas ir mīts, ka pudeļpīles neperē. Mūsmājās perē, ja vien ļaujam."
Tirgū piedāvājumā esot arī dažāda vecuma pudeļpīļu mazuļi, bet arī tad jārēķinās, ka vismaz līdz divu mēnešu vecumam tie rūpīgi jāpieskata: "Kamēr pīlēni mazi un pūkaini, tie jāsargā ne tikai no lielajiem putniem, lapsām un caunām, bet arī no kaimiņu kaķiem."
Iegādājoties mazus pīlēnus, nav iespējams zināt, ko iegūsiet – puikas vai meitenes: "Lētajos piedāvājumos parasti tiek iesmērēti puikas. Iesaku pirkt pīlēnus, kuri vairs nečiepst, bet jau pēkšķ vai svilpo. Pēkšķētājas ir meitenes. Īpaši jāuzmana pusaugu pīlēni, jo tie ir rijīgi un neapdomīgi. Jāvēro, lai neierij arī kādu lielāku gliemi, jo tad pastāv iespēja nosmakt. Ja pīlēni aug drošā nožogojumā, jau pēc desmit dienām tiem var sākt piedāvāt mazos gliemjus. Mēnesi vecajiem var piedāvāt arī lielākus, bet vēlams tos pārgriezt uz pusēm. Bet pamatā divu mēnešu laikā pīlēns izaug par lielu pīli un ir jau gatavs patstāvīgai cīņai ar "spāņiem"."
_________________________________________________________________________________________
Divos mēnešos no O līdz lielai pīlei:
PP🎈3🎈Izlaušanās . Jau danco un čiepst!
PP🎈4🎈Pirmā tūre. Piektā diena. Klausās un klausa.
PP🎈5🎈Jaunas perētājas, jau trešais mazulis no ligzdas izvēlies.
PP🎈6🎈Pirmai tūrei ļoti ineresē otrais stāvs
PP🎈14🎈Blondo pieknābj. Laikam puika.
PP 🎈15🎈Gatavojamies sliekām! Pirmajiem 25, jaunākajiem 18 dienas.
PP🎈16🎈Mazie rīmas! Rādu tiem, kuri netic, ka PP spāņus ēd.
PP🎈17🎈 Blondais pēkšķ! Meitene!
PP🎈18🎈 Desertā Spānijaskailgliemesis. Pirmajiem PP mēnesis, jaunākajiem 3 nedēļas.
PP🎈19🎈. Arī sīkajiem jau mēnesis.
PP🎈20🎈PP māja/veranda/voljērs. Blondie joprojām turas kopā.
PP🎈22 🎈ZIEMA nāk❗️Tiem , kuri vaicā par PP māju, jānoskatās PP 🎈20🎈